| 
mute ir ciet
  
pateicībai nav vārdu 
man ir tik grūti tev pateikties 
ja vēl tu būtu blakus 
un  varētu acīs skatīties
 
pateicība ir kaila 
to apģērbt man nav pa spēkam 
un vai  maz vajag 
kas manuprāt līdzinās grēkam
 
no pateicības kas manī 
gaiši skan  skaidra stīga 
bet mute ir ciet 
un stīga ir bezgalīga
 
| Viedokļi par dzejoli |  
	| Meravilja | 2008-11-18 10:08 |  | Man loti patika,-ar vardiem izstastit to,kas ir bez vardiem-radit emociju noskanu...:)
 |  
	| Vejslota | 2008-11-18 10:52 |  | ... bet sirds- vaļā! :)) ...savā (tas jokam, ja kāds ne--...) ;) |  
	| vanadziene | 2008-11-18 11:22 |  | Vārdos neizteiktai pateicībai jābūt vismaz segumam darbos...:) Citādi tiksim pieskaitīti pie nepateicīgajiem...
 |  
	| mistik | 2008-11-18 16:22 |  | Nu žēl, ka pateicību nevar izteikt!! Kā otrs cilvēks par to zinās?? |  
	| tavssargs | 2008-11-18 17:04 |  | Muti ciet un ģērbies nost! |  
	| hefny | 2008-11-18 17:18 |  | Sargam gan patiktos,ja tā izdarītu! Lai kā,pateicību,ne darbos,ne vārdos-arī es
 nevaru izteikt-cik liela,būtiska,neatn`jemama,-dzīvības cen``a--tiem,kas ziedoja
 asinis manam dēlam,kad vajadzēja,svesīnieki dzirdēja pa radio SOS,pateicība
 radiniecei-kas deva iespēju otrai dzīvei-savas kauli smadzenes-2 ienas pirms savām
 kāzām!
 Tam nav ne vārdu,ne dzrbu,kas to var pateikt,-tikai mans paldies un pateicība
 ,ko lūdzu nodot-caur Dievu.-šoreiz-.
 |  
	| ija9 | 2008-11-18 23:03 |  | dažreiz bez vārdiem var pateikt vairāk... |  
	| kodax | 2008-11-19 00:58 |  | Lai ir mute ciet, dažreiz caur klusumu jāiziet! Mēs varam runāt un varam pat riet,
 bet labāk ķepiņas sarullēt saulē un kā bērnam patiesi smiet!
 |   
Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? | 
 
 
 |