Varavīksne.

autors: Meravilja [dzejoļi]

Veldzes trūkst...
nesniedzama mirāža
acis pie zemes
sien
kad laimes nejūtībā
spārni rāpus
lien
kad asara pār vaigu
durvis ciet
nu piedod,-
bālā,sudrabotā
nav spēka man
uz aku
skriet
es lietū
samirku
lai krāsās
patiesākās
ziedētu.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
lavanda3	2008-11-10 10:50
aizkustinoši..:)
lauvene4	2008-11-10 13:37
kāds mazs dzīves mirklis..
pagaliite	2008-11-10 16:22
šķiet, lietū tauriņš samircis:)
klusaisMiileetaajs	2008-11-10 18:31
Labi taču, ka lietus līst! Re, cilvēkam nav jāņemas ar smagajiem akas spaiņiem! :)))
mistik	2008-11-10 21:47
Vispar jau mirāzas ar ir vajadzīgas!! Iedvesmai! :)
vanadziene	2008-11-10 22:22
Kā tad tur īsti ir -vai tiešām trūkst veldzes, kad esi lietū samircis?:))
Meravilja	2008-11-11 11:23
...nuja,-tā mēdz gadīties.:)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!