kā gleznā

no viena krēsla man divi rādās
un koši oranžās spalvās tādās
div` izmērcētas pīlītes peld
aktīvās krāsas man ģeld

tā nav karsta saule kas izbalina
tās stari no zenīta nesvilina
šeit pasteļtoņi ir svaiguma pilni
un pīlītes slīd pār gludgludu vilni

tik vienu mirkli pie skaidra prāta
tiek dota vīzija apzināta
tā kāri ar manu būtni tiek tverta
stāv vīna pudele neizdzerta

uz augšu slīd kupols kas pārstiepts pāri
un gaiši zils plašums spiežas uz āri
plats kupols tik ceļas un ceļas uz augšu
tā lēni ar prātu nu kur gan es traukšu