Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Nostaļģija

Ko klusumā ietinies zilā?
Kam smaidu uz lūpām glabā?
Vai sapnis peld mākoņu jūrā,
Vai miers reiz iestājies dabā?

Ilgas kā medus plūst dzīslās
Man rokas pēc atbalsta tver.
Sirds virpuļo kopā ar lapām,
Bet ausis - tās klusumu dzer.

Tu vienīgā tāda, kas līksmo,
Kad rītos tev uzsmaida zieds.
Ap tevi savijas miglas,
Un tauriņi uzdejot iet.

Es stāvu kā sastindzis salā,
Es baidos tev vārdus teikt.
Vēl diena.. nav nedēļa galā,
Kā soli līdz tevīm man veikt?








Viedokļi par dzejoli
 Vikinja  2008-09-04 19:10 
Skaisti!!!
 forele  2008-09-04 19:58 
Kā dziesma.:)))
 Vejslota  2008-09-04 20:04 
Šitādas ilgas!!! Viņai vajadzētu būt laimīgai pēc šitāda...!!! Man patika! :) :))
 Vikinja  2008-09-04 20:17 
>>Vējaslota, un, kad atceras vakardienas sāpēs drebošo, tad vairs nevar saprast, kas
ir kas!!
 ahma  2008-09-04 20:33 
Vai mirkļa vājums,vai patiesība tā?
 jozziks  2008-09-04 21:04 
vienkaarssi
 planeeta  2008-09-04 21:21 
Pilnīg valsis, piekrītu zivej.:)
 kwazimorda  2008-09-04 22:14 
Reizēm Susu uzraksta ne tikai rakstīšanas pēc...Baig labs!
 Vejslota  2008-09-04 22:15 
Vikinja, vai tad autoram objektu trūkst, par kuriem rakstīt? Vakar par vienu, šodien
par otru, rīt-... utt. utt.. :D
 mistik  2008-09-04 22:16 
Es sajūsminos! Kā mūzika!
 vanadziene  2008-09-04 22:27 
Nu ar nedēļu vajadzētu pietikt viena soļa speršanai...:))Gan susurlācis sadūšosies!
 Susurlacic  2008-09-05 07:23 
Eu... ko jūs tur autoru apcerat.. Viņš taču sēd maliņā un novēro.. kā zvirbulis khmm
.. graudu čupu
 Bitite12  2008-09-05 09:06 
Burvīgs ...patiesi...!!!!!Tā turpini un viņa būs tava...:)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?