Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Stiklene..

Tu manī stiklainu skatienu veries..
Tavs skatiens tik stiklaini tīrs.
Nu stikla pudeles esi tu dzēris?
Mans stiklaini ledainais sniegavīr?

Tev dvēsele skaidra kā gabaliņš stikla
Un domas kā stikli- tām cauri redz.
Ir katra kustība stiklaini tikla
Ar stiklu savu miesu tu sedz.

Es būšu tavs akmens, stikliņu baids!
Kas bruņām no stikla cauri skries.
Es zinu , ka tavējie stikli to gaida,
Un lauskas no stikla pa gaisu ies !
Viedokļi par dzejoli
 lauvene4  2008-08-31 11:04 
Iedvesmojoša perspektīva:)))
 vanadziene  2008-08-31 11:15 
Vai tav sniegavīrs nekūst tāpat no siltuma, ka jāņem talkā akmens?...:)
 pagaliite  2008-08-31 12:20 
caurspīdīgie ir atklāti, bet vislabāk spēj noslēpties:)
 klusaisMiileetaajs  2008-08-31 14:51 
Baigais!
 Edgaram_po  2008-08-31 15:29 
Vai trešajā rindā nevajadzēja NO? Pēdējais pants, manuprāt, neritmisks.

Es būšu
tavs akmens,operas spoks,
Kas stikla bruņām skries cauri.
Par sasisto stiklu -
neviltots prieks
Un sitēja uzvaras lauri !
 mistik  2008-08-31 20:22 
Stikls - moderns celtniecības materiāls! :) Man patika Edgara dzejs!!
 ahma  2008-09-01 21:04 
Ja lauskas no stikla spēj radīt,tātad Tu dzīvo,un tas ir pietiekami,lai par sevi
priecātos.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?