Naktsputniņš

Starp tavām kājām saskatu zvaigznes..
Un redzu mēneša ripuli balto.
Tavs stāvs man neaudz sagādā raizes
Ar formām ar grāciju stalto.

Bet nakts ir tik klusa, tāds vienreizējs gaiss:
Čīkst tālumā vientuļu ratu rumba.
Es steidzos, es lienu.. bet miesa- kā maiss!
Plēš galvu liesmainu uguņu bumba.

Es jūtos kā ūpis, kā ziemeļu pūce,
Kā naktsputns vientuļš bez gala.
Šai naktī rūc tālumā negaisa tūce
Un mājas .. man pasaules malā.