Ak, šī divejādā atdevība ...

Maigi vilinošā samtaini dzidrā sīkoņā
Slaidām kājiņām, kautrīgi sakļautām,
Kāda princesīte nolaižas sapņu pagalmā tīkotā,
Ar viņas pašas neatlaidīgo lūgumu atļautā,
Maza, trausla, ēteriski viegla būtne
Savu sveicienu paklusām pie austiņas sūta,
Bezgalīgs siltuma un kvēles okeāns
Zem viņas vieglā pieskāriena bango,
Kaut dejas solis viņai mazliet amorāls,
Ar kaisli atdevīgu viņa iegrimst šajā tango ...
Tik daži prieka mirkļi,
Tik daži brīži aizmirstības akluma,
Tik mazliet laimes vēl, pirms mirsti -
Trausli vampīriskā skūpstā ...
Dažas asins lāses šajā dejā,
Daži maigi pieskārieni vēl pie auss -
Te ir viss tik silts un sauss,
Te divi sakļāvušies vienā
Tvirti lokanā un dziļā pavedienā,
Un dvēs`ļu tuvā radniecība
Dzied,
Mazs, trausls, sārti pelēks pleķītis
Aiz austiņas tā mazliet skumji zied -
Tas dzīves piepildījums - dāvāt sevi otram,
Un tad bez nožēlas vai gaudām bojā iet ...
Būt atdevīgam, pašuzupurīgam odam -
Sevi dāvāt otram, otru sevī liet ...