Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tev piekāpjos

Es Tev piekāpjos
Pat tad kad nevēlos
Jo tu dari tā
-Liec man mainīties.

Kas gan noturēt spēj?
Kas melus sirdī sēj?
Liec dzīvei košākai kļūt
Ar tevi tā būt.

Aizver acis
Šī ir mūsu nakts...
izbaudi to
jo es aizbēgšu ar pirmo rīta gaismu

Nelūdz man palikt
Tu zini ka tādu iespēju nav.
Vai varēsi kādreiz vēl satikt?
Labāk atmiņās mani paturi sev

Un tad kad liekas ka atmiņas
Visas tik sāpīgas
Pabīdi malā
Un veido jaunas

Pasaules plašumos nezaudē drosmi
Tas ir gars tavs kas tur mani tuvāk tavai sirdij
Tikai tu viens esi guvis šo prasmi
Iedegt sirdīs liesmas gaiši gaiši

Man nav vairs auksti
Un nav man vairs silti
Es izsāpu sirdi
Un iemiegu klusi.

Vien teikšu
Paldies par šo nakti
par iemantotu sapni
Paldies par Tevi un mani.
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-08-01 06:51 
Kāpēc kautko piespiedu kārtā darīt, ja jau zini, ka projām muksi?
 tavssargs  2008-08-01 07:11 
Ne darbu, ne dienestu nedrīkst kavēt! Prātīgs dzejolis.
 Plaanpraatinjsh  2008-08-01 11:53 
Tavā dzejolī tik daudz noradījumu,ka visu nemaz tā nevar sagremot.
 Burve77  2008-08-01 13:32 
kam tas paldies domāts?
 Plaanpraatinjsh  2008-08-01 14:38 
Tas paldies domāts man ,avansā par komentu- priekšapmaksa.
Dzejoli sagremoju
beidzot,bet baidos tās liesmas sirdī dedzināts,laikam jau būs tas pats ,kas ar
lodlampu suķi svilinot. Palikšu pie teorijas, bez praktiskā pielietojuma , lai klM
dedzina sev.
 mistik  2008-08-01 19:03 
Likās tāds samocīts dzejs!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?