***

Caur sirdi lēni silta,rāma upe plūst
Un visu slikto projām aizskalo no tās.
Sirds siltumu un mieru no tā gūst.
Vien mazliet notrīs-rudens baidās.
Bet vēl jau kalmes smaržo,laižas zelta spāres,
Gar laivu viļņi ,maigi glaužot,slīd,
Un ,ticot mūžībai tur,bezgalīgās ārēs,
Virs galvām divas zvaigznes viena otrai spīd.