tagadnes mirklis

man ir ko mainīt
un pie tam ne maz
jo pagājības migla jāpārvērš par sauli
lai apskaidrībā manī lūkojas
no senču puses mana puspasaule

un otra puse kura vēl tik nāk
no mazbērnu un mazmazbērnu laika
tā arī jākoriģē
jāizdzēš no tās
šis tas kas šurpu greizi staigā

es esmu vidū
manas rokas tver
no divām pusēm atnākošās ēnas
un nelaiž prom jo tukšs man jāizdzer
tas miglu kauss ar apdomu un lēnām

no pagātnes sauc atpakaļ tur kāds
no nākotnes jau māj ar roku pretī
un divos dzirnakmeņos malties sāc
bet vidusceļš lai pazaudējas reti

jo visai dzīvei tikai mirklis viens
tiek dots lai tajā visu izmainītu
un vienīgi šī mirkļa pieskāriens
var izmainīt gan vakaru gan rītu