pārejošas skumjas

gatavus ķiršus grūti ir pārēsties
neļāvi bērnam ēst cik lien
šodien man skumji jo slaidajos kātos
kokā karājas kauli vien

apgrauzti tie līdz pēdējam mīkstumam
sulas notriepti kaili sēd
pārāk vēlu es darbos grimusi
pamanīju to baru kas ēd

esi aizmirsis kā ir gaidīt
vēlies skumjas lai mani māc
nedaudz rezignēti var smaidīt
kad tu soli un neatnāc

bet tik vien ja ir melnuma joslā
kura tumšāk par citām spīd
var pat priecāties vējš sāk norimt
vientuļš mākonis tikko slīd

viss jau saprotams dzīve kūsā
es arī sēžu tās viducī
vasaras gaišās nakts matētās skaņas
no visām pusēm man sirdī krīt

un es mierīgi risinu domu
kura grib mani uzrunāt
silti sirdij jo man ir kāds cilvēks
kurš ja apsola vienmēr nāk

nepārmetu pret tevi arī
siltas jūtas man vienmēr būs
pārejošas ir tikai skumjas
paliek kaut kas vienojošs mūs

gatavus ķiršus tik viegli nav pārēsties
neļāvi bērnam ēst cik lien
nedaudz man skumji jo slaidajos kātos
kokos sīciņi kauli vien