atmiņas

Solveiga
jums asiņo āda pa centimetram
pie sarkanās jūras piekrastes skriemeļiem
jūs gaidāt uz sauszemes
jūs ieaugat zemē
jūs esat augsne
kaut gan nelīdzena
jūs barojat augsni
sudraba karotēm
ar pieticības indi
vientuļā

pie 12. skriemeļa, kurš notirpis un
gludenie akmeņi jums pie kājām – dzintari
matos pinas kopa ar 7. strautiem

viņš neatnāks – mirstošs ūdens
porcelāna traukā ir miris aiz kalniem
nenāks izkvēpināt bezcerību
jūsu plaušās tikai klusums klepo
un termometrs kurš saplīsis
mīņājās uz 40 grādu robežas

Tu pārveidojies
esi sūnas visur un nekur
zem viņa galvas
Solveiga