Nāves ēnā
Es joprojām ceru:
Ka nesatikšu.
Es joprojām gaidu,
Ka nepatikšu!
Es joprojām skrienu,
Prom no ēnas.
Caur dūkstīm brienu,
Gaitā lēnā.
Es domāju - kā būs:
Ja nepagūs.
Tā mani pamanīt:
Un nomedīt.
Tā mūžu savu:
Gaitā lēnā,
Es dzīvoju,es drebu..
Savas nāves
Ēnā.
| Viedokļi par dzejoli |
| sarma7 |
2008-04-10 07:39 |
| Par to nevajag domāt, vajag vienkārši dzīvot. Neviens nav mūžīgs... |
| klusaisMiileetaajs |
2008-04-10 07:41 |
| Laikā vajag salāpīties! :)) |
| kaijaa |
2008-04-10 08:01 |
| kāds tu bailīgs :) |
| Vejslota |
2008-04-10 08:08 |
...satiksi,
patiksi,
pagūs, nomedīs!
Ko padarīs... :( |
| planeeta |
2008-04-10 09:32 |
| A es sajūsminos, tā lūk!:)) |
| Burve77 |
2008-04-10 10:22 |
| labais:)) |
| vanadziene |
2008-04-10 17:00 |
Zini, susurlāčuk, es gribētu no šīs pasaules aiziet miegā-tā ir visskaistākā
nāve-vienkārši nepamosties... No tās ar izkapti mums nevienam neizsprukt! :)) |
| plagiats |
2008-04-10 17:32 |
| ...labs...mēs visi no tā baidamies,arī tad,kad nekā nebīstamies... |
| mistik |
2008-04-10 21:38 |
| Lācīts izstaigājies pa striptīzbāriem, tagad bail, ka aiz sajūsmas nedabū galu!!! :) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!