Klusēšana

Tava klusēšana manu dvēseli ārda,
Sirds visu šo laiku tik ļoti alka,
Kaut pēc viena Tava patiesa vārda
Kā dzidra, auksta ūdens malka.

Manai dvēselei tik ļoti slāpa,
Ka beidzot šos vārdus sagaidīja,
Un sirdī iedegās sārta lāpa,
Kas sirdi un dvēseli sasildīja:
Vēl neesi mani aizmirsis,
Kaut noslēpums Tevi apvijis.