"Kāpēc tu man tā tici?"

Vakar jautāji:
"Kāpēc tu man tā tici?"

Es gribēju iespļaut tev acīs un kliegt:
"Kas gan cits lai to spētu?!
Apēst, kā no karotītes
Tavus skābenos melus.
Ar solīujumu glazūru.

Kas gan cits spētu ticēt
Taviem nereālajiem sapņiem.
Un tam, ka pie visa vainīgs.
Kāds cits."

Bet es pasmaidīju,
Skūpstīju Tevi
Un teicu:
"Tādēļ, ka mīlu Tevi."

Es nepateicu līdz galam.
Bet arī nemeloju...