Aiz lepnuma, iedomības

Aiz lepnuma, iedomības
Aiz mīlestības karstas
Salauzu taurenim spārnus. Gaisā metu, lai lido
Neapjauzdams spēka
labu gribēdams,
bet tik plānu, kā elpa,
noberzu krāsu
vainīgu skatu tas raudzījās
it kā vēloties pateikt
piedod, ja vari..
sastinga pus izteikti vārdi,
sirdī ietriecās krītot
salauza bruņas cietas
krusa pātagoja,
bez žēlastības
maiguma glāstus saēda rūsa
ticība zuda,
Brīnums
un nu sāp,
atmiņas par neizdzīvoto
iestrēgst cerības tilta margās
zem kura laimīgi pārīši klejo. Un
arī pārējo notriekt gribas
lai nedomātu..
lai sevī atslēgtu jūtas.. Ar drošības sviru
kas neļautu atgriezties, kur bijām