Pirmā mīlestība

Tu biji kā ūdens tērauda krūzē,
Kura vēl šobaltdien skapjaukšā rūsē;
Tā stāsta par atmiņām senajām,
Kad parciņā baložus un pīles dzenājām.

Tu nonāci bērna mazajās rociņās,
Tam krūze un ūdens patikās.
Tas lēja pa labi, lēja pa kreisi,
Līdz krūze bij` tukša un viss gāja greizi.

Nebija vairs parciņā baložu un pīļu,
Nebija vairs vārdu, ne siltu, ne mīļu,
Nebija miera par likumu šo:
Par izlieto ūdeni, nesmeļamo.