Satricinājums
Snieg sniedziņš
Balts
Top lediņš
Gluds
Paslīd mana
Kājiņa
Veros debesīs
Pelēkajās
Augšpēdus
Laiks aizsteidzies
Tālāk,
Bet es guļu
Zemē
Tik laimīgs,
Ka asariņa
Norit pa vaigu
Sārto.
| Viedokļi par dzejoli |
| Bils |
2007-11-16 13:16 |
| labi, ka ko nesalauzi... |
| Burve77 |
2007-11-16 13:23 |
| ūja, ūja, mazulīt, jāskatās, pirms zemē krīt!!! |
| GedertsPiebriedis |
2007-11-16 14:50 |
| Autoram ir traucēts vestibulārais aparāts. |
| kodax |
2007-11-16 16:59 |
Tā mēdz gadīties! Domāju - no apakšas Tu ieraudzīji, cik skaista mūsu pasaule! :))
Patika! |
| kaijaa |
2007-11-16 20:16 |
| nu riktīgs bēbis! |
| radieto |
2007-11-16 20:51 |
Fui, es arī nogāzos,
Nemaz tik laimīga nejutos! |
| mistik |
2007-11-16 21:54 |
| Ļoti optimistisks dzejolis! :) Man patika! |
| Densi |
2007-11-16 22:46 |
kas guļ-tas negrēko un arī nepaslīdēs tas,
Vai "bēbis"sakarsušais,vai radiettta:))) |
| kwazimorda |
2007-11-17 01:21 |
| Veroties ieraudzīji mani,ka asaras?> |
| pagaliite |
2007-11-17 14:24 |
Balts sniedziņš krīt
uz degungala,
nav saprotams,
kur grāvim mala...:) |
| albatrose |
2007-11-17 15:47 |
| Labi ka ne otrādi - asariņa sārta pa vaigu bālo... |
| sakarsis |
2007-11-17 16:42 |
| Jeu, gārni, uztver dzeju pozitīvi |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|