...lieks
Man pulkstenis
Kā lieta, lieka,
No rītausmas līdz
Saulesrietam.
Es laikam līdzi
Nesekoju,
Ar Tevi viņu
Aizvietoju.
Un tad,kad pienāk
Saulesriets,
Mums abiem pulkstenis
Ir lieks.
| Viedokļi par dzejoli |
| GedertsPiebriedis |
2007-10-28 23:17 |
Dzejnieks ceļas agri - reizē ar vistām un arī uz dusu dodas vienlaicīgi ar
mājputniem. |
| kaijaa |
2007-10-29 08:26 |
| Tu saki, ka tev nav jāķēpājas ar stundas vizināšanu turp-atpakaļ? :) |
| klusaisMiileetaajs |
2007-10-29 09:15 |
| Jūs abi laikam strādājat lauksaimniecībā, ko? :)) |
| Densi |
2007-10-29 09:17 |
Autors vedina mūs uz domām,ka laimīgie stundas neskaita,vai arī īsti neizprot
laikrāža pielietojuma nozīmi:) |
| stellita |
2007-10-29 11:31 |
| Laikrādi ignorēt var tikai brīvdienās... |
| radieto |
2007-10-29 18:37 |
| Re, kur laimīgie - tiem nav problēmu ar pāreju uz ziemas laiku! |
| tavssargs |
2007-10-29 21:54 |
| Tumsā jau pulksteni nevar saskatīt, ja mājā nav elektrība ievilkta. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!