Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Paspēt
Tu – manu silto jūtu upes stiprā klints
Un manas haotiskās dabas balsts. Tik tuva Tava esība kā gaisma un kā gaiss. Tu nāci pretī maigs un spīvs, Tik neticami īsts un dzīvs No paralēlās murgu karaļvalsts. Es – Tava cekulzīlīte Kas bikli klauvēja pie loga rūts Tai svešā stingumā aiz bezgalīgā sniega. Tu brīnījies, kā var, kā tas var būt Ka domas draiski augļus plūc, Pirms mostas klusais dārzs no ziemas miega. Nu smieklu krellēm mūsu elpa vīta, Ar mīļumu ik kopīgs mirklis austs. Vēl Tavā valstībā tik daudz nav ieraudzīta, Vēl manējā Tev tālāk sērfot ļaus. Laiks......
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|