Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Izgaisis dienvidū

Kā ēna, saules apspīdēta,
Kā dziesma ilgi nospēlēta,
Kā ūdens pile karstā plītī,
Kā rasas lāse siltā rītā:
Tā pagaist, izdziest un zūd,
Tā sirds,kas vasaru jūt.
Tai līdzi gribu ar zust,
Negribu gaidīt,negribu just.
Kā aiziet dienas saulainas,
Kā pazūd klusošās atmiņas.
Es vientuļi dienvidū izgaistu,
Ar tagadni - bijušo nesaistu.

Viedokļi par dzejoli
 Burve77  2007-10-02 15:04 
kamēr kājas vēl kust,
pat nemēģini tu zust:))
 kodax  2007-10-02 15:35 
Jau vasara aizskrēja, nokavēji!:(
Labs!
 kake  2007-10-02 15:55 
jauki! vasara jau patiesām pagājusi...
 susulacis  2007-10-02 16:41 
Var arī cilvēks pats tā aiziet :) !! Izgaistot !!
 Paracelzs  2007-10-02 16:50 
Var ,var ,Dons Huans to labi pieprata ...:)
 susulacis  2007-10-02 16:54 
Jā Paracelz, kopā ar savu komandu
 radieto  2007-10-02 17:59 
Tāda sirds, kas vasaru jūt,
Ne ziemā, ne rudenī nepazūd,
Jo skaidri zina, nāks
atkal viņa,
Tā mīļā, ilgotā vasariņa.
Kaut nebūs tāda, kā atmiņās,
Bet varbūt
ko jaunu tā sagādās...
 vanadziene  2007-10-02 19:02 
Paklau, Susulāci-tu taču sirdī esi traki liels romantiķis-pat meitenes sit pušu!...
 mistik  2007-10-02 20:33 
Piekrītu Burvei! :))
 randija  2007-10-03 19:22 
Arī ziemā atnāks vasara,atliek tikai noticēt...
 kollin  2007-10-04 09:29 
Jauks...nekreņķējies Lācīt...nāks jauna vasariņa...:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?