sociofobija

man bail no saules gaismas
žilbinoši spožās
tā atklāj ļaužu skatus
kuros dusmas rosās
drošāk būtu palikt mājās
tomēr saņemos un ārā eju
saņem mani Rīgas ielās
miljons sadrūmušu seju
lēni lēni īgnums gruzd
svešinieku acu dzīlēs
milzīgs naida ugunskurs
manam smaidam spītē
man bail no tumsas arī
no nakts kad ļaunums mostas
un egoisms tik ļoti sparīgs
ieslēdz mīlestību sprostā
vāja prieka blāzma manā sirdī mīt
tomēr katrs pretīmnācējs
tā kā papiross uz zemes sviests
piesārņo tā manas domas
ka man vairs prieka nepietiek