Mirklis.
Skaista un plaša
Šī pasaules telpa...
Lai visu izdzīvotu,
Man pietrūkst elpa.
Katrs mirklis nāk
Pirmais un vienīgais-
Atpeld tas straujais,
Atpeld tas mierīgais.
Kā gādīga māte
Tos ciemos gaidu,
Savu dvēseli saposusi,
Lai nenobaidu.
| Viedokļi par dzejoli |
| Usmastante |
2007-09-10 00:49 |
| ne vainas... |
| kollin |
2007-09-10 07:17 |
| Tā ir...labs! |
| tavssargs |
2007-09-10 08:41 |
| Kaut ko svarīgu laikam gribēji pateikt..? |
| susulacis |
2007-09-10 09:29 |
| Man patika :) |
| Burve77 |
2007-09-10 10:26 |
| jauks. |
| GedertsPiebriedis |
2007-09-10 12:25 |
Jaunā dzejniece tver katru dzīves mirkli, ko mums, vecajiem literātiem, vairs nesaprast. |
| mazaa_burve |
2007-09-10 13:52 |
| Patika. :) |
| klusaisMiileetaajs |
2007-09-10 14:05 |
| Neko nesapratu. Vai jādzīvo ar plašu vērienu? :)) |
| Bils |
2007-09-10 15:39 |
| ar izlasīju bez vainas. |
| mistik |
2007-09-10 22:52 |
| Nav vainas...un nav arī rozīnītes! Skaisti, bet par neko! Manuprāt! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|