Ak, kā gribas būt vājai!

autors: kodax [dzejoļi]

Ak kā gribas būt vājai
atcerēties ka sieviete esmu
nolikt galvu uz mīļotā pleca
ar vieglu mazdrusciņ apreibušu dvesmu

noslēpt raksturu dziļi dziļi
lai dzelzs sienas izkūst kaut mazliet
apnicis būt vienmēr stiprai
ar vēsu prātu pa dzīvi skriet

ak kā gribas būt vājai
kaut uz mazu mirkli aizmirsties
novilkt saudzīgi savas bruņas
jo kaut kad vajadzēs atgriezties

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
mistik	2007-09-06 17:52
Vāja vari atļauties būt kādu laiciņu! Ieilguši procesi vienmēr kļūst traucējoši!
klusaisMiileetaajs	2007-09-06 18:29
Nebūtu Tev vīra, varētu man ļauties. :)) Tikai ar Plānprātiņu vai Tavssargu neielaidies. Viņi ir izvirtuļi!
planeeta	2007-09-06 22:42
Man patika, tāds ar sāpi.:)
lauvene4	2007-09-07 02:38
Šis man ļoti patika:))
kollin	2007-09-07 07:26
Aha, ļoooti labs!:)
susulacis	2007-09-07 12:58
vājai būt .. nu tas nav labi.. žēlojamai .. arī nē. esi tāda kāda esi ... :))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!