Bet nu tomēr....

Kad sapīgais vārds ir dzirdēts,
Kādu laiku sāvi kā mēms.
Visa pasaule pēkšni sagriezas kājām gaisā,
Un dzirdi kā Tava sirds plaisā.
Vairs neizskatās kā agrāk,
Daba, zeme, lietus izskatā jau sliktāk.
Iznāku laukā, tur nakts ir,
Dzirdu, kā pulkstenis pirmo stundu sit.
Apsēdies un gremdējies atmiņās, kad bijām ar Tevi,
Iespējams, ka es nežēloju sevi....
Bet nu tomēr.....
Sapņi ir vienmer....
Kuri mirst tikai līdz ar cilvēku...
Varbūt tad man vieglāk paliktu....
Bet līdz tam vēl tālu
Un par nāvi labāk nejaukt sev prātu
Es neticu liktenim, nu bet tomēr viņam prasu...
Lai kopīgu nākotni veidot mēs prastu....