|  Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
  nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | Relativitāte
 Es glabāju pat to, ko neieguvu, Jo dzīve neiegūtā nebūs grūta. Viss atdzisa, viss sastinga, viss pūta, Bet saule vēl joprojām bija tuvu. Un naids man acīs pūta melnu vēju. Nakts svēto mieru citiem miglā sūta, Bet esmu sīks un mazs, jo negribēju, Tu gribi ildzināt to dzīvi, kas nav gūta, Kur ir tie zibeņi, kur ir tie zēni, Kā sapņi pievilti un nonāvēti lēni... Tu dziļi ieklausies, ko tukšums dod. No lielās plūsmas jaunā svara Ikvienam lielums savs ir jāatrod, Jo tikai labu zaudējumi dara. Ir katram jānoliedz savs kaps un sava stāja. 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? |  | ||||||||||||||||||||||||||||