Nedēļa tevis

Pirmdiena, tas sākums visam,
Kad ieraudzīju tavas acis smaidam,
Šai skatienā rožu lapas kaisam,
Viens izliekas, varbūt otru gaidam...

Otrdien, pamanīdams vairāk tevī,
Skaistumu, ne miņas no liekām bēdām.
Drauga plecu jūtams sevī
Kā laime nāc pēc skumjām sērām.

Trešdien prāts man atmodās,
Teicam vēlas gribēt tevi.
Sapnī likās parādās,
Vai piemanīdams sevi?

Ceturtdienas izmisums,
Kad liedzi savas lūpas skūpstīt.
Un gar acīm aptumšums,
Nedrīkstam viens otru glāstīt.

Piektdienā man cittur esot,
Pie tevis sirds man aizlido.
Milas vārdus spārnos nesot,
Mazs enģels čukstus neprāto.

Sestdiena, es knapi dzīvs,
Tukšs mans laimes darījums.
Nedrīkst būt ar tevi brīvs,
Tu daiļais velna radījums!

Svētdiena, kad viss mēdz beigties,
Uz tilta stāvu es pret sevi.
Laiks man līdzi jūrai steigties,
Kliedzu tev - ES... ES... es...

Ko kliedzu es tev mīlas mokās,
Mūžam mēs vairs nezināsim.
Tagad, lai tev labi sokas,
Par mirušajiem - mani nerunāsim...