Paceļot acis.

Paskaties tur augstu gaisā,
Kad zvaigznes spīd un gribas ielikt tās maisā.
Ieskaties, varbūt atradīsi to,
Savu zvaigzni vienīgo,
Kas liek tev noticēt tam,
Ko vēlies notiekam
Tik ļoti, ļoti.
Bet.. nepārproti.
Ne jau vienmēr tā notiks
Kā tu vēlēsies- sapnis var arī nokrist.
Un tad neraudi,
Bet celies kājās un pasmaidi,
Kaut savai zvaigznei,
Kurai uzticies kā draudzenei.
Viņa glabās mūžīgi jebkuru tavu noslēpumu,
Kaut vai to par bērnības rumu,
Un uzklausīs tevi,
Tumsā, kad iedegsi sveci.
Atbildi viņa nepateiks vārdiem,
Jo jūs šķir attālums liels pār pārēm.
Viņa atbildēs siltiem vai aukstiem pieskārieniem.
Viņa būs tava vienīgā.
Sirdsbalss.