...Tevis
Kā koka dzīvību
Aizsargā miza,
Lai spētu tas lapas
Izaudzēt,
Es sargāšu Tevi,
Kaut kaltējot sevi.
Tu bērniem mūsu
Dzīvību devi,
Es nedrīkstu pieļaut
Tiem novīst bez Tevis.
| Viedokļi par dzejoli |
| mistik |
2007-06-08 00:23 |
| Mīļi un jauki! |
| citrinitas |
2007-06-08 05:00 |
| Cēli, ideāli, bet ne žēli. |
| saharins |
2007-06-08 06:21 |
Viss labi, bet mūsu bērniem skan
labāk. |
| Riitaausma |
2007-06-08 08:31 |
| Māti nedrīkst aizmirst.... |
| klusaisMiileetaajs |
2007-06-08 09:52 |
Iedod sievai zem mizas jau no paša rīta! :)) PLP kādreiz stāstīja, ka šīm tas esot
veselīgi uz visu dienu. |
| susulacis |
2007-06-08 14:25 |
| :)) |
| pagaliite |
2007-06-08 14:28 |
Liela pienākuma apziņa...un kur mīlestība? Pēdējās četras rindiņas sievai labāk
nesaki... |
| graba |
2007-06-08 15:13 |
| piekrītu pagaliitei, bet labāk jau visu dzejoli nemaz labāk sievai nerādīt |
| juutu_karnevaals |
2007-06-08 16:11 |
| Eh,parādīju.Panna bij no čuguna.Toties bērni bučas sadeva un apārstēja:))) |
| juutu_karnevaals |
2007-06-08 16:17 |
| Bet ja nopietni,viņa akceptē manu viedokli pilnībā. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!