Dzejnieka mūžs.

No pelniem un liesmām uz augšu tiekties,
Lai atkal kristu no augstākām kraujām,
Ar sažņaugtām dūrēm pēc dzīvības sniegties.
Ir sažņaugts dzejnieka mūžs likteņa saujā.

Aprunāt pasauli eņģeļa vārdiem,
Riskēt ar dzīvi, kas nav nekā vērta,
Ir deguši eņģeļi ķeceru sārtos.
Katram dzejniekam sirdī ir nāvīga rēta.

Skriet pret mūriem kopā ar vējiem,
Izrauties no cilvēces valdošā jūga,
Kļūt par vienu no kritušiem rēgiem.

Tik daudz kas ir jāpaspēj dzejnieka mūžā...