...rūsiņas
Guļ nagla veca,
Laika ritumā tā
Pārklāta ar rūsu.
Guļ veca mīlestība
Sirdī,
Tik nerūs tā nemaz.
No naglas tādas
Jēgas maz.
No vecās mīlas
Skaistas atmiņas,
Tām nav nevienas
Rūsiņas.
| Viedokļi par dzejoli |
| kollin |
2007-05-30 12:45 |
| Tev gan plaša sirds, Karnevāliņ!:))))) |
| planeeta |
2007-05-30 12:47 |
| Redz, Kollin, puisis katru, kā dārgumu saglabā.:))) |
| susulacis |
2007-05-30 13:07 |
Taisnība .. taisnība.. !! No vecas naglas tikai bēdas.. Vienreiz tādai uzkāpu un
iznāca pēdas virspusē.. Es tā sapriecājos:) , ka gar zemi novēlos... |
| klusaisMiileetaajs |
2007-05-30 13:20 |
| Nodod lūžņos! :)) |
| Bils |
2007-05-30 13:26 |
| labi tverts...:) |
| nerrs |
2007-05-30 18:54 |
| Atmiņas reizēm ir kā ugunskurs ... |
| astronoms |
2007-05-30 19:41 |
| ļoti jauks dz - veidojot asociatīvās virnes, vieglāk ir paust domu. arī ritms labs. |
| mistik |
2007-05-31 23:14 |
Veca mīlestība nerūs - viņa oksidējas, saskaroties ar bijušā mīlas objekta
pašreizējo agregātstāvokli.... |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!