ernesta birznieka upīša iela.

autors: cinkuriitis [dzejoļi]

es sabāzu rokas kabatās
iespēru tuvākajai bundžai
un ejot
klausījos mākoņu čalās
viena, bez otrā pusīša,
jo atkal, atkal jau
vientulība izpleš spārnus,
un ar mani kopā kā žetons
draugu priekšā
zīmējas,
es gribu, gribu izlikt
putnubiedēkļus,
lai tā vientulība nobīstas,
un aizlido [tinas] projām,
un es skatītos, kā viņa lido,
bet šoreiz
ar kādu kopā.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
t_Pauliine	2007-05-29 14:18
tad tev tas otrs pusītis tad būtu žetona vietā?:)
Bils	2007-05-29 14:30
man ta blakus tā iela...es redzēju....kā viņa lido...nu...vientulība....:)
t_Pauliine	2007-05-29 14:42
varbūt, ka tā vientulība arī tur lidinās, bet nevajag visu, kas lidinās uzreiz piesavināties... tā nav tavējā...:)))
mazaa_burve	2007-05-29 15:35
Interesants dzejolis. man patika! :)
kollin	2007-05-29 15:36
Man patika!!!!:)
cinkuriitis	2007-05-29 16:03
e.b.upīša iela - manas mājas.
Pozy	2007-05-29 21:59
Patika... Mazliet kaut kas asociējas ar Gredzenu pavēlnieku... Tipa jāj tie melnie zirgi un tu bailīgi slēpies...
mistik	2007-05-29 22:47
Vientulība ir apmaldījusies! Viņa tagad ,droši vien , lido virs citas ielas...:) Uz Tavu ielu tagad lidos žetoni :)
lauvene4	2007-05-30 02:38
nu pavisam jauks dzejolīts:)
GedertsPiebriedis	2007-05-30 08:31
Dzejolis par Andreja Upīša ielu.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!