Savtīgais

autors: susulacis [dzejoļi]

Nenāc par tuvu, nespiedies klāt..
Nepūt man elpu
Es nevēlos parunāt!
Trīs soļus uz priekšu!
Lai durvis var slēgt.
Un nerādi man riekšu,
Es nevēlos to paturēt.

Viss zudis, aizmirsts un beidzies !
Tik ceriņi sārtie vāzītēs vīst..
Ej projām, ciet klusu, pasteidzies!
Jo zemē šai, atmiņu miglas jau klīst.

Es palikšu šaipusē durvīm,
Tās vienmēr būs aizslēgtas tev
Tās neatvērt princesēm , burvjiem,
Jo atslēgas paturu sev..

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Burve77	2007-05-28 18:16
Gan jau atvērs, nesaki ne pieci:))I nemanīsi, ka jau šiverēs pa virtuvi:))
Amannda	2007-05-28 18:30
Skumīgi,bet skaisti!
t_Pauliine	2007-05-28 19:19
nu jau par daudz lecīgi! vot tā i ieslēgsies un viss, un nevienu iekšā ko? pats sevi par ķīlnieku ko?;)))
planeeta	2007-05-28 19:21
Mandomāt, tā tikai poza "es jau neko, man niviena nivajag", aber sirdī gaida.:)))))
mazaa_burve	2007-05-28 19:39
Burvjiem jau nevajag atslēgas... :)
forele	2007-05-28 22:05
Vēl jau ir... logs!! :)))
mistik	2007-05-28 23:54
Klauvē, un Tev taps atvērts!!!
kollin	2007-05-29 06:50
Lācītis atkal iepriecē ar vienu labu darbu...paldies!:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!