...just
Šķiet dvēsele
Sadalās daļās,
Kad sieviete
Maigi man skarās.
Tās daļiņas visas
Ar maigumu pildās,
Sievietes mīlestībā
Tās sildās,
Un atkal tās kopā
Plūst,
Ļaujot atkal tai
Laimi just.
| Viedokļi par dzejoli |
| planeeta |
2007-05-07 23:01 |
| Nezko, paisums un bēgums ienāca prātā.:))) |
| GedertsPiebriedis |
2007-05-08 08:23 |
Vienreizēji! Ne Puškins, ne Ļermantovs un pat lielais Rainis nespētu uzrakstīt tik seksīgi!
Atvainojos. |
| klusaisMiileetaajs |
2007-05-08 09:01 |
Te nu gribot negribot jāpiekrīt GP un Plānprātiņam, kas teica, ka drīz nākšot, kad būšot beidzis savu ikmēneša pienākumu - ar hlorkaļķi tīrīt savu naktsvāzi. Paredzu, ka arī PLP dzejas vērtējums būs pozitīvs. |
| tavssargs |
2007-05-08 12:33 |
Kad sāksi dienēt par matrozi uz "Admirāļa Zeibota", tādas domas kādu laiku būs jāaizmirst. |
| Bils |
2007-05-08 13:08 |
| kā dzīvsudrabs...:) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|