...spētu
Uzgāju lādi,
Putekļiem klātu.
Tā pilna bij vārdu,
Sen nedzirdētu.
Tos lasīdams
Sajutu dīvainu
Spēku.
Nu vēlos tos visus
Es izteikt Tev,
Lai kopā mēs mākoņos
Pacelties spētu.
| Viedokļi par dzejoli |
| Bils |
2007-05-03 10:48 |
| melno grāmatu uzgāji???...never vaļā!...:) |
| Bils |
2007-05-03 10:48 |
| laps! patika!... |
| GedertsPiebriedis |
2007-05-03 14:37 |
| Dzejolis vēlreiz apliecina, ka viss labais un jaunais ir sen aizmirsts vecais. |
| klusaisMiileetaajs |
2007-05-03 19:16 |
| Vai tikai grāmatā nebija Egīla Lukjanska stāsti vai Rukšānes atmiņas, ko? :)) |
| pidulis |
2007-05-03 20:15 |
Ja nebūtu tās lādes, tad laikam tā arī paliktu vecpuišos. Vai tad tiešām Tev pašam savu vārdu nemaz nav? |
| mistik |
2007-05-03 22:29 |
Mākoņos varbūt nevajag...ja nu tie ir lietus mākoņi, bet lāde vērtīga - noteikti Tev nāks par labu!! :) |
| Plaanpraatinjsh |
2007-05-04 09:03 |
Paņem "Nerātnās tautas dziesmas" un pietiks, ko nu visas grāmatas - nosmaksi putekļos un draudzene arī. |
| sibemols1507 |
2007-05-04 10:49 |
Es arī tā īsti neuztvēru Tavu domu. Man izlikās - vecā, labā Blaumaņa latviešu valoda skaistāka par tagadējo, urbanizēto. Tās tikai manas domas. |
| anina |
2007-05-04 11:22 |
| Vārda spēks ir varens, labi, ka atradi tos īstos vārdus!!!:)) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|