Brīnums

Starp debesīm un zemi klejoju,
kā vējš pār Everestu brīvi dzied mans gars,
virs Daugavas starp viendienītēm dejoju,
un arī jūras dzelmē mani atrast var.

Es Opernama lustras zibsnī vizēšu,
kad vēl pēc laiku laikiem Verdi skanēs dzīvs,
es tūkstoš zvanu mēlēs dzidri skanēšu,
kad viss no zemes putekļiem būs manī brīvs...

Vai tiešām? Solīt varu droši?
Man šķiet, es tikai augšup traukšu uzvaroši!

Jo mīļām atmiņām ar zemes ilgu ēnām
vien dzīvu siržu slēptos dārzos mājas ir,
ja vēlies tuvo satikt – iebrien lēnām,
tur vienmēr viss būs dzīvs, un nav nekā, kas šķir.

Starp debesīm un zemi bikli klejo tā,
par kuru skaistāka nekā nav pasaulē.
Es ticu, Dievam viņa ir visdārgākā,
šis brīnums – mūsu katra dvēsele.