Atvadas
Saule riet,
tā jūru skūpsta,
atvadās no tās,
jūra nosarkusi skūpstā
savos viļņos maigojās.
Saules lūpas
slapjas, valgas
vēja spārnos žūst,
kamēr jūra dzesē vaigus,
kamēr uguns tajos kūst...
| Viedokļi par dzejoli |
| ajinire |
2007-02-27 10:35 |
| Tik erotisks,un vēl par jūras pašapmierināšanos!:DD |
| Neatliekama_Rakete |
2007-02-27 13:10 |
Šis ir mazāks pakaļdarinājums - drīzāk kolāža - bet manā skatījumā neizteiksmīga un
neaizraujoša vai kā citādi ievērojama. |
| GedertsPiebriedis |
2007-02-27 13:54 |
Šā darba autors, sacerot dzejoli, bijis erotiskā noskaņojumā un arī dabas parādībās
saskata intīmas attiecības. |
| Menesnica |
2007-02-27 14:20 |
| Man tādu bildi vajadzētu uzmālēt:))) |
| lauvene4 |
2007-02-27 14:33 |
| gan jau abas atkal satiksies...:)) |
| Donnainessa |
2007-02-27 15:10 |
| nav augstākas vērtības par dzīvību,sauli un brīvību....:) |
| mistik |
2007-02-27 17:50 |
| Smuks saulriets! |
| planeeta |
2007-02-27 18:28 |
| Aber nekas jau tā.:))) |
| ne_jau_taa |
2007-02-27 21:50 |
| Rosina iztēli:))) |
| kollin |
2007-02-28 09:34 |
| ļooti jau cmuks!:))) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!