Sapnis.

autors: pirts [dzejoļi]

It kā murgs,it kā nē
Es nevaru pateikt,
Es biju vienatnē.

Tumst nakts un mans dievišķais balkons,
Uz kura stāvēt un lūgt kaut ko.
Un Mēness,kā zelta dublons,
Kurš nespēj man sniegt neko.

Mocos,krītu un atkal mocos,
Starp nožēlu,bailēm un cerību.
Nē,es nekritīšu lejup kokos,
Es esmu par taisnību.

Ja,jācieš tad ar glanci!
Līdz sirdij,līdz kaulam,lai jūt
Ka neesi dzīvē draņķis,
Kaut sapnī bet dvēsele jūt.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
dzejs	2006-12-29 22:26
psc
Neatliekama_Rakete	2006-12-29 23:21
Hmm, tīri tā neko. Es domāju, ka šis noteikti šodien ir labākais (lai gan neesmu vēl lasījis nākošo, bet ...).
mistik	2006-12-30 01:14
Man patika!
MENDIJA	2006-12-30 07:08
tā, ne īpaši.
kollin	2006-12-30 08:04
Super!:)))
klusaisMiileetaajs	2006-12-30 08:50
Šodien atkal maucos no koka lejā, Smaids man, kā vienmēr, bija sejā. Labi, ka neredzēja kritiķi murgu šo - Vienatnē biju, paldies dievam par to! :)))
GedertsPiebriedis	2006-12-30 12:29
:))) Dzejolis par mocībām. Atvainojos.
tavssargs	2006-12-30 17:29
Cīņa nekad nav viegla.
pirts	2006-12-30 19:10
Gedert,par mocībām gan.Redziet,es sapnī biju notiesāta uz nāvi,par slepkavību.Izjūtu gamma baisa:(((
Bekars	2007-01-01 11:06
Tik nepiespiesti viegli izteiktas domas! Bez liekiem vārdiem!:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!