...viņas esamībai
Ar cerību savu
Viņa pastaigā iet.
Ar viņu ir jauki
Tā divatā iet.
Un atkāpjas skumjas,
Un vientulība,
Kad cerība aizved
Līdz mīlestībai,
Un noticēt liek
Viņas esamībai.
| Viedokļi par dzejoli |
| skarleta28 |
2006-12-29 23:06 |
| Jauki....... |
| Neatliekama_Rakete |
2006-12-29 23:21 |
| ak vai ... :( tā jau ir konstante. |
| maska |
2006-12-29 23:40 |
| Mīļi.... Cerība vienmēr mirst pēdējā.... |
| ne_jau_taa |
2006-12-30 00:56 |
| Skaisti:)) |
| mistik |
2006-12-30 01:13 |
| Citreiz aizved galīgos neceļos...:) |
| MENDIJA |
2006-12-30 07:08 |
| Vienkārši. Bet jauki. |
| kollin |
2006-12-30 08:05 |
| Labs...kā vienmēr!:)))) |
| klusaisMiileetaajs |
2006-12-30 08:45 |
| Dažiem līdz mīlestībai garš ceļš ejams. Jā..! |
| GedertsPiebriedis |
2006-12-30 12:30 |
| Pārsteidzoši patiesas rindas! |
| jaukmeitinja |
2006-12-30 12:51 |
| skaisti:) |
| tavssargs |
2006-12-30 17:30 |
| Divatā izlūkos doties ir patīkami. |
| Bekars |
2007-01-01 10:50 |
| Ja jau ar viņu ej,vai tad netici esamībai? Pirms raksti,padomā!!! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!