stingums

autors: Tapatviens [dzejoļi]

Dievs viegli uzsmaidīja.
Nu ir pielikts punkts.
Liels melns,trekns punkts.
Izšķīrāmies pat nesatiekoties,
Bet tā jau laikam mēdz būt,
Kā vējā aiznesta lapa,
Vairs otru lapu nesatiek,
Kaut abas vienā kokā augušas.
Tā paiet jaukie brīži man,
Sēžot klusumā klausoties.
Tas nekas,ka reizēm līst,
Krusa reizēm pieklauvē pie sirds
Tā es paliku un stingu,
Kā ūdens pile lāstekā

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Neatliekama_Rakete	2006-11-30 13:49
Mjā, kaut kāds stāsts laikam te ir bijis, bet es to nespēju uztvert.
klusaisMiileetaajs	2006-11-30 13:59
Raksti par skujām! Tās mūžzaļi dzīvo un vienmēr kopā. :))
Bils	2006-11-30 14:00
skujas nobirst....
koTute	2006-11-30 14:15
punkjs zem deguna
Paracelzs	2006-11-30 14:24
Man patīk .:))
Plaanpraatinjsh	2006-11-30 14:39
Jāā. Tavos gados stingums jau tikai tiek ,laikam,apdzejots, pielīdzini kam gribi ; lāstekai vai burkānam.
Burve77	2006-11-30 15:10
Auksti...krusa klauvē...lapas viena otru nesatiek...nu bēdīgi dikti...
anina	2006-11-30 15:36
Skumjas nesasildīs, meklē dzīves prieku!!!:)
GedertsPiebriedis	2006-11-30 15:59
Ar tām lapām tiešām ir bēdīgi - pat burve to ir ievērojusi, jā...
Burve77	2006-11-30 17:30
Kāpēc PAT BURVE? Vai tad es bez acīm esmu, ko? (dodas uz skuju vannu)
mistik	2006-11-30 23:38
Tu bez manis, es bez Tevis mūžu nodzīvojām...:)
sherilla	2006-12-01 00:16
sākums patika ļoti, tā saldrērīgi mīļi:)- Dievs viegli uzsmaidīja. Nu ir pielikts punkts. Liels melns,trekns punkts. Izšķīrāmies pat nesatiekoties,

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!