nebeidzamība

autors: Paracelzs [dzejoļi]

Zvaigžņots Bezdibens
Vienas zvaigznes gaismas
Baltā svītra
Manī staro Laiku
Kurā ir rītausmas
Un rieti
Un visi citi dzīves prieki
Kurā ir laiks mīlēt
Un laiks ciest
Neizbēgami ...
Neizbēgami
Katra zvaigzne reiz dziest
Un es modīšos
Kā punkts
Starojošs .

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
lechot	2006-11-06 19:25
doma dziļa-liktens un reinkarnācija.Labi uzrakstīts!
planeeta	2006-11-06 19:32
Jā,man patīk.:)))) Laiks mīlēt,laiks ciest(dzirdēts).:)))
klusaisMiileetaajs	2006-11-06 20:58
Dari, kā vēlies..!
ne_jau_taa	2006-11-06 22:45
Modīsies kā jauna zvaigzne...skaisti:)))
Neatliekama_Rakete	2006-11-07 00:06
It kā gudri domāts un manuprāt tas arī ir tāds klupšanas akmenis šajā darbā. Bet varbūt arī nav, nezinu, šoreiz nezinu gan.
Winged_sound	2006-11-07 00:24
neizbēgamība? varbūt tomēr?
kollin	2006-11-07 06:20
Skaisti teikts!:))) Ļoti patika!:)))
forele	2006-11-07 09:06
Zvaigznei viņas Laiku ar šādu apziņu neapšaubāmi ir vieglāk un interesantāk.
GedertsPiebriedis	2006-11-07 10:57
Atgriezīsies kā prožektors šajā pasaulē..?! :)) Atvaino!
Paracelzs	2006-11-09 09:47
:)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!