![]() Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
 
![]() nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | 
pavasara svētku dzejolis
 
PAVASARIS 
Ir tumša nakts. Pret debesīm skatu pavērsis melno akls sniegs. Zvaigznes netīri blāv; dilstošā mēness vaigs šai naktij ir lieks. Glūnošs klusums lien ārā no kaktiem un piepilda telpu, Nospiedošs drūmums liek apstāties sirdij un atņem man elpu. Es nejūtu sāpes un nealkstu prieku, man šķiet, es mirstu. Es esmu nesadalāma kā kapakmens, un tomēr – irstu. Tad pēkšņi kāds norauj manu apziņu no truluma iesma. Es dzirdu, kā skan aiz loga klusi kūstoša sniega dziesma. Es skatos, kā neredzams putns naktī alkst dienu un gaismu sauc ... Caur tumsu un klusumu tuvojas dzīvība, un saule aust. ------------------------------------------------------------------- UN TAD VARBŪT Sārti mākoņi rītausmā redzēs, kur pirmās māllēpes zied, - Tie man klusi pačukstēs priekšā, kur no skumjām paslēpties iet. Viegls austrumvējš man pastāstīs, kur atrast īstas laimes sieku, Un pavasara pērkondārds man līdzēs meklēt dzīvesprieku. Pašas brīvība man aizdos spārnus, lai es varu saulē degt, Lai es varu nebaidīties straumē lidot, dziļi dzelmē lekt. Ja reizēm klusums atskanēs kā naktī pārtrūkusi stīga, Es nezaudēšu ticību, ka atgriezīsies mīlestība. 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? 
 | 
    
 | 
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||