kuust

autors: laimiigais_ [dzejoļi]

dzīves idilles brīžos prāsās pec miera
sajūtas miega dziesmas laikā,
kad gājputni prom un kaķis jau ņaud.
prom putniņi skrien vēja spārniem klāt
rudens sāpina mani.

iekrauj pa vārīgo vietu
pieber cukuru saldākai sāpei,
lai vieglak un saldāk saprast
dzīves esamības krustugunīs dzīvojošo leduspuķi,
kas kūst
kūst
kūst...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2006-07-31 16:11
Uzliec tai vietai bandāžu! Kā kohejisti. :)))
GedertsPiebriedis	2006-07-31 16:41
Niks neatbilst autora prezentācijas darbam. Kaut kas jau ar viņu nav kārtībā... Atvainojos, ja kļūdos.
sibemols55	2006-07-31 18:56
????????
tavssargs	2006-07-31 20:49
Apmēram gestapo.
ruttta	2006-07-31 21:06
laikmetīgi...
t_Pauliine	2006-07-31 22:17
nu neko tā... ... kādai sirsnīgai, bet vientuļai večiņai bija runcīte un protams, ka arī bieži kaķēni. večiņai sirds asaroja, kad sūtīja metienus uz jūrskolu...lai atvieglotu kaķēnu ciešanas, viņa sasildīja ūdentiņu un iesaldināja ar cukuru, "lai viņiem mīlīgāka tā aiziešana"... to sakot viņa vienmēr nobirdināja pa asarai...:(
kollin	2006-07-31 22:41
:DDDDDDDDDDDDD Paulīn...tas ir super!!!
sibemols55	2006-08-01 00:12
Kas ir super? Vai komentārs?
t_Pauliine	2006-08-01 08:00
dzejolis man šķiet tiešām interesabts un nopietns... dzejolis skāra... nopietns... un stāsts par večiņu ir patiess. tā viņai bija drāma. bet atbildība neļāva to nedarīt... nu tādas tās asociācijas...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!