dziest…
es dzirdu
kā tālumā
klusi svece dziest…
tik nemanāmi
vēl raustās
liesmiņa klusu,
bet diena jau
ir sastingusi…
un atkal par grašiem
kāda dvēsele
sevi ir pārdevusi…
sirds noskumusi
plaukstās trīs -,
ar sveces liesmu taktī
drīz izdzisīs…
| Viedokļi par dzejoli |
| kollin |
2006-06-14 10:22 |
Dvēseles kliedziens?
Skaisti uzrakstīts:) |
| planeeta |
2006-06-14 11:45 |
| Tiešām labs,skumīgs mazliet,vakaram.:) |
| Burve77 |
2006-06-14 12:37 |
| tik bēdīgi... |
| donnainese |
2006-06-14 12:41 |
| no ieprieksejaa dzejola jautriibas uzduuros uz skumjaam-zeel...:(( |
| klusaisMiileetaajs |
2006-06-15 13:15 |
klausos, kā tālumā kaut kas briest,
izrādās, tepat svece dziest.. :))
|
| GedertsPiebriedis |
2006-06-15 15:33 |
| Līriskais merkantilisms? |
| tavssargs |
2006-06-15 15:49 |
| Nodevējus vajag visus nošaut! |
| kolobuss |
2006-06-15 22:00 |
| Skumji gan, kā dzīvē dažkārt mēdz būt..:( |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|