sajūta
zem padbešu
saules plakstiem,
kur miglas mati
dienu bur.
zem sniega pārslu
slapjiem vārdiem,
kur nezināma
zeme guļ.
tur domas guļas
smaidu vārdiem.
un prieka
ceļi sniegu tur.
-
tur mīt
tie paši,
kuri sevi
sauc par es.
kas rīta niekos,
mīļiem skūpstiem stājot
sav` silto nakti
projām salā nes.
| Viedokļi par dzejoli |
| Burve77 |
2006-03-05 13:19 |
| Kur par buršanu iet runa, tur es arī klāt, mēģinu noteikt, kur ir tā nezināmā zeme:) |
| wittywoman_es |
2006-03-05 14:16 |
| vai te neieskanas taada kaa personiibas dubultoshanaas...? |
| t_Pauliine |
2006-03-05 16:42 |
| taads liirisks meeginaajums konkretizeet Ego;))) |
| klusaisMiileetaajs |
2006-03-05 21:55 |
| Laikam esmu par vecu. Neko nesapratu... :(( |
| sssusurs |
2006-03-06 06:19 |
| Kolosāls dzejolis. Atgādina vasarīgu rītu ar sniegu. :) Forša sirrealitātes sajūta. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!