***
Siltums,
smaržojošs pēc maizes
kukuļiem, kurus paceļ
un pie krūtīm griež
sievietes apaļās rokas
gadsimtiem ilgi,
nobirst sudraba milti,
ir tikai mani vai senmātes pirksti...
| Viedokļi par dzejoli |
| Drusts |
2006-02-07 11:56 |
| Atcerējos,kādu reiz sen sen gribēju bildi ufočēt tjipa lielas foto maxlas nolūkiem |
| klusaisMiileetaajs |
2006-02-07 15:13 |
| Es labāk maizi griežu uz dēlīša. Tad nekas - ne milti, ne pirksti nebirst. |
| tavssargs |
2006-02-07 16:25 |
Kukuļi ir mīnas, bet sudraba milti ir alumīnija pulveris, kas ir izejviela
spridzekļiem. Te ir kaut kas teroriotisks. |
| donnainese |
2006-02-07 16:37 |
| tu man liki atcereties velreiz savu milo vecomi-nu jau aizsaulee... |
| dann |
2006-02-07 18:05 |
kl Mii, ne Tev tādu krūšu, ne roku...:)))tad jau tiešām labāk uz dēlīša:))tipiski
vīrišķīgs paņēmiens:))
akme, laba ,silta noskaņa. |
| blondaaieva |
2006-02-07 18:45 |
| jaa,ir ko padomaat |
| hipene |
2006-02-07 19:13 |
Vispār jau senos laikos maizi lauza ar rokām-garšīgāka.
Maiziti griežot, tai
sāp-tāds ticējums.:) |
| zilpodze |
2006-02-07 21:14 |
Jā, es piekrītu, no krāsns , drusku atdzisušai , nolauzt galu , kamēr tā kraušķīgu
garoziņu, tā ir garšīgāk. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!