|  Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
  nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | Jau riits (likteni veido tu pats nevis kāda balss) :)
 
...Viss nosleepumainā vizmā tīts Biju gājis visu nakti iestājies jau rīts Uz kurieni es eju nezinu, gaidu kādu kas mani virzīs Un pēkšņi izdzirdu vientuļu balsi vietējās birzīs Kāda balss sauc mani, es eju es nāku Tas drošvien mans liktens - es domāt sāku Es eju līdz sirds dziļumiem prieka grābts Beidzot mans liktens uz šīs zemes būs glābts Es pieju pie sava glābēja viņš uz zemes guļ Blakus viņam šņabja pudele, viņš ko murmina, mēli kuļ Es saku: man zīlniece teica, ka šodien starp nakti un rītu Es satikšu cilvēku, kurš atklās manu likteni miglā tīto Viņš paver acis no dziļā miega ierauga mani un brīnās Es iedomājos viņu kā bruņinieku, kas par dzīvību manu cīnās Un viņš saka ar apreibušu smaidu sejā, bet mans smaids tad mirst Jā viņš tiko teica, viņš teica man ej ***** 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? |  | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||