varbūt rīts
Rīts smagu klusumu
mājās ir ienesis
pat pulkstenim apnicis
stundas sist....
es nezinu....
vai drīkstu pieskarties
tā sāpīgi ar vārdiem
domām Tavām???
viss dzīvē trausls,
gaistošs mirklis,
skatiens, pieskāriens
viss paiet, aizpeld
un tikai atmiņas
ir paradīze mūsu,
no tās vairs nepadzīs...
| Viedokļi par dzejoli |
| spirkalka |
2005-09-15 11:36 |
---un tikai atminjas----
nee, ne TIKAI atminjas, bet ATMINJAS, jo taas ir zelta
veertas...
veertiigs dzejolis, vai ne?... |
| galvaskauss |
2005-09-15 11:39 |
Tāda padrūma noskaņa. Bet viss jau arī ir pārejošs, taču paliekošās atmiņas nav tas
sliktākais, jo daudz sliktāk, ja tādu kopēju atmiņu vispār nav, kur abiem pakavēties. |
| u_n_a |
2005-09-15 11:57 |
vārdi ir tik skopi, ka par atmiņu zelta maliņām nesanāk pastāstīt...
Cik ļoti vārdi
var atkailināt sajūtas? ... un vai vajag? |
| galvaskauss |
2005-09-15 13:12 |
Tev nekas vairāk arī nav jāstāsta, pilnīgi pietiek ar to, ka esi pateikusi par atmiņu
esamību - cik Tev tās ir dārgas tā ir tikai Tava lieta. Ja tās ir zelta, kā raksta
Shpirkalka, tad ar zeltu neviens apkārt nemētājas, bet glabā. Tas arī viss. |
| terex |
2005-09-15 14:19 |
| Es arī te biju... |
| _maGic_ |
2005-09-17 00:58 |
Atminjas ir vieniigais daargums, ko nespeej laupiit neviens....
|
| zilpodze |
2005-09-17 22:11 |
skumjās atmiņas, es gribu, iestūķēt kaut kur tālāk un dziļāk. Tāpēc , ka tās ir kā
pinekļi. Viņas tevi nelaiz tik viegli vaļā. |
| u_n_a |
2005-09-19 10:00 |
es šoreiz par skaistajām atmiņām, par skaistajiem brīžiem, kas bijuši kopā ar
cilvēku, kurš nu jau aizgājis nebūtībā :-( |
| vampira |
2005-09-19 15:36 |
| skaisti.... |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!