Nav vienalga

Šorīt paliek vieglāk,
Zīmēju ar pirkstu pa nosvīdušu dušas spoguli,
Caur drošām līnijām,
Redzu sevi, arvien vairāk.

Ar ķemmi sakārtoju domas,
Matus cukurā sasaldē miers.

Kā laidnis pāreju pilsētu
Stūra parkā,
Ievelku cilvēkus,
Maigi kā zirneklis atlaižos,
Sola ribiņās.

Rīgai jauns piemineklis,
Saules lapām apspīdēts.