NOGALINOT MĪLESTĪBU.
  
Strīda karstumā  
savus vārdus 
kā tenisa bumbiņas 
viens pret  otru 
raidam, 
meklējam otram 
vājāko vietu, 
sitam un gaidam, 
vai mērķī  trāpīts, 
vai otram sāp? 
Nežēlīgi, 
bez apdoma 
sitiens pēc sitiena 
izārda  dvēseli... 
PIETIEK! 
jāpieliek punkts, 
kamēr vēl varam! 
Šai spēlē uzvarētāju   
nebūs, 
ja iesim līdz galam. 
Mēs zaudēsim abi. 
Paliks vien  sāpe, 
smeldzoša,sīva, 
un pašu nogalinātā 
MĪLESTĪBA!
   
 
  
| Viedokļi par dzejoli |  
	|  _MaijaPaija  | 
	2005-07-30 12:50  | 
   
njā ...parasti jau tie kas tvīkst viens pēc otra , iztaisās par  lielākajiem ienaidniekiem,  nedod dies parādīt savas patiesās jūtas....nožēlojami, bet nez kāpēc tā notiek..., nez kāpēc esam tādi muļķi........no kā mēs baidamies ??? 
 
 |  
	|  AKAA  | 
	2005-07-30 13:42  | 
   
| katrai paaudzei (attiistiibai) savi konfliktu risinaashanas panjeemieni...  |  
	|  viibotne  | 
	2005-07-30 15:42  | 
   
Labi, ka bumbiņas. Protams, ka sāp.  
Tā tik vēl trūkst , lai vārdu šķēpus viens otrā triektu. |  
	|  vivianna  | 
	2005-07-31 18:25  | 
   
| ...jaa, vaardi speej visu...  |  
	|  viendieniite  | 
	2005-07-31 20:00  | 
   
izlasot šo dzejoli nāk prātā reiz lasīts citāts:,,Lai ievainotu,vienmēr jau nevajag svinu,pietiek ar vārdu,kas indes piesūcies sīvs.Dažs izdzīvo,dažs mirst ilgi,ilgi,būdams dzīvs,,. |  
	|  u_n_a  | 
	2005-08-01 09:25  | 
   
vai nav 
vienalga, kāda ideoloģija, un vai tad nav tomēr taisnība - klauvē, un Tev 
atvērs...meklē, un Tu atradīsi...dod, un Tev atdosies...mīli, un Tu tiksi mīlēts...? 
...sit ar vārdiem un Tev sitīs pretī! |  
	|  spirkalka  | 
	2005-08-01 10:53  | 
   
tas mani Ljoti uzrunaaja, goda vaards..... 
Paldies Tev! |  
	|  delfija  | 
	2005-08-01 22:34  | 
   
| cik paziistami :(( |  
	|  Monami  | 
	2007-08-20 10:36  | 
   
Ja dzejolis butu drusku garāks, tad kāds Latvijas "reperis" varētu sagribēt Tev samaksāt honorāru:))  savirknēts-super labi..teksts ari aktuāls |  
	|  susurite  | 
	2011-11-09 20:05  | 
   
| Kā var tik precīzi, jaiki uzrakstīt.. |  
 
 
Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? 
 
 
 
 
 | 
    
 
  
 |